Kāpēc bērniem vajag garlaicību... arī ēdienreizēs?
Mūsdienās bērniem gandrīz nekad nav jāgarlaikojas – viņiem ir pieejami ekrāni, rotaļlietas, aktivitātes un pastāvīga stimulācija. Taču viena no vietām, kur garlaicība var būt ne tikai noderīga, bet pat nepieciešama, ir pie pusdienu galda. Kāpēc? Tāpēc, ka apzināta ēšana palīdz bērniem labāk saprast, kad viņi ir izsalkuši un paēduši, kā arī veido veselīgākus ēšanas paradumus ilgtermiņā.
Problēma: ēšana kā izklaide
Daudzi vecāki ir pieraduši, ka, lai bērns ēstu, nepieciešams viņu kaut kā „izklaidēt”. Multfilma telefonā, spēlītes ar karoti kā lidmašīnu, „vēl viena karotīte mammas dēļ” – tās visas ir stratēģijas, ko izmantojam, lai panāktu, ka bērns apēd savu porciju.
Bet vai tas ir labi? Pētījumi rāda, ka, ja bērns ēšanas laikā ir novērsts, viņš nespēj sajust savu dabisko izsalkumu un sāta sajūtu. Rezultātā viņš var ēst pārāk daudz vai tieši pretēji – būt izvēlīgs un nezināt, kas viņam īsti garšo.
Kāpēc apzināta ēšana ir tik svarīga?
Apzināta ēšana nozīmē ēst, pilnībā koncentrējoties uz procesu – garšu, tekstūru, smaržu un ķermeņa signāliem. Šī prakse palīdz: ✔️ Atpazīt izsalkuma un sāta sajūtu; ✔️ Novērst emocionālo ēšanu un uzkodu graušanu; ✔️ Attīstīt pozitīvas attiecības ar ēdienu; ✔️ Veidot ieradumu ēst lēnāk un izbaudīt maltīti.
Kā veidot mierīgas un fokusētas maltītes?
1. Izslēdz ekrānus
Ēšanas laikā TV, planšetes un telefoni ir ārpus spēles. Ja vecāki ir ieslēguši televizoru vai skatās telefonā, arī bērns vēlēsies to darīt. Mēģini radīt noteikumu: ēdienreizes ir ekrānbrīvs laiks.
2. Runājiet par ēdienu
Lai bērns nepievērstos citām domām, vari uzdot jautājumus: "Kā šodien garšo šis ēdiens?", "Kā tu domā, no kā tas gatavots?", "Vai tu vari pateikt, kāda ir tā tekstūra – kraukšķīgs vai mīksts?" Tas palīdzēs bērnam labāk saprast un novērtēt ēdienu.
3. Iesaisti bērnu maltītes sagatavošanā
Ja bērns palīdz gatavot, viņam būs lielāka interese to arī apēst. Mazākiem bērniem vari ļaut izvēlēties dārzeņus, samaisīt mīklu vai salikt produktus uz šķīvja.
4. Nesteidzies!
Ēšanai jābūt mierīgam procesam, nevis ātram „apēd un skrien tālāk” rituālam. Radini bērnu pie tā, ka ēdienreizes ilgst vismaz 15–20 minūtes. Ja viņš steidzas, atgādini, ka ēdiens ir jābauda, nevis jānorij kā sacensībās.
Kad garlaicība palīdz… un kad tā traucē?
Lai gan neliela garlaicība var palīdzēt koncentrēties uz ēdienu, tā nedrīkst kļūt par negatīvu pieredzi. Ja bērns pie galda jūtas „piespiedu kārtā iesēdināts” un nespēj sagaidīt maltītes beigas, iespējams, ēdienreizes atmosfēra ir pārāk strikta vai nepatīkama. Mērķis ir panākt, lai ēšanas process ir dabisks un patīkams.
Ēdienreizes nav tikai par kalorijām un uzturvielām – tās ir iespēja bērniem veidot veselīgas attiecības ar ēdienu. Un dažreiz, lai bērns iemācītos ēst labāk, viņam vienkārši vajag… mazliet garlaicības.
